Vispārējs raksturojums

Izmērs: 
• pilsēta - 18,18 km2 
• iedzīvotāju skaits - 26 543 (PMLP informācija uz 01.07.2012.)
 

Attālums līdz: 
 

Galveno ceļu / dzelzceļa krustojumu: 
• Rīga - Valmiera - Valka - Tartu (Igaunija) (A3)

 

 

 

Valmiera ir astotā lielākā pilsēta Latvijā, Vidzemes reģiona administratīvais un ekonomiskās attīstības, izglītības, kultūras un sporta centrs, pilsēta ar aktīvu saimniecisko un sabiedrisko dzīvi, bagātām tradīcijām. Valmiera ir pilsēta ar līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

Par Valmieras, kā pilsētas veidošanās sākumu, ir uzskatāms 1283.gads – tad uzsākta Sv.Sīmaņa baznīcas celtniecība, un ordeņa mestrs Villekins fon Endorps dibinājis Valmieras pili. 1944.gadā, Otrā Pasaules kara laikā, liela daļa pilsētas tiek pilnībā nopostīta, izdeg pilsētas centrs. Pēckara gados Valmieras centrālā daļa tiek uzcelta no jauna

Valmiera šodien ir pilsēta, kas sevī glabā gan vēsturiskās pērles, gan maigu dabas pieskārienu, kas saskaņā ar mūsdienīgo un industriālo vidi veido pievilcīgu ainavu un labvēlīgus priekšnosacījumus dzīvošanai pilsētā.

Saskaņā ar Valmieras pilsētas Attīstības sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģiju 2008.-2014.gadam:

 

Valmiera – darbīga labklājības pilsēta visiem

 

Valmiera – videi draudzīgas ražošanas, radošu industriju un kvalitatīvu pakalpojumu centrs Vidzemē, kas attīstās kā līdzvērtīgs citu Latvijas un Baltijas reģionu centru partneris izglītības, zinātnes, jaunu tehnoloģiju jomā, veicinot pilsētas un reģiona labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

 

Valmiera domā un rada!

 

Valmiera, strauji attīstoties kā industriāla pilsēta un tajā pašā laikā esot viena no zaļākajām Latvijas pilsētām, pierāda, ka ir iespējama industriālo teritoriju un dabas vides līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, ja attīstības pamatā ir ievēroti interešu saskaņotības un partnerattiecību principi – lietišķa sadarbība starp pašvaldību, uzņēmējdarbības pārstāvjiem un sabiedrību, kā arī, ja ES finansējums tiek piesaistīts ilgtermiņa, sabiedrībai, ekonomikai un pilsētvidei nozīmīgiem projektiem.

 

Pilsētas attīstības stūrakmeņi ir:

Peejamība un ērtums, kas ietver sevī pilsētvides pieejamību dažādu iespēju cilvēkiem, sabiedriskā un publiskā transporta kustības loģistiku; kvalitatīvas dzīves un darba vides pieejamību
Ekoloģiskā ilgtspēja – dabiskās vides nozīmes apzināšanās, kas maina attiecības starp cilvēku un apkārtējo vidi, veicinot veselīga dzīves veida un ilgtspējīgas fiziskās vides nodrošinājumu - pilsētbūvniecības objektu kvalitāti un drošumu pret vidi, cilvēkiem, ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas, siltumapgādes sistēmu kvalitāti un efektivitāti.

Vizuālā pievilcība – respektējot vēsturiskos pilsētvides vaibstus, tiek veidota estētiska, izkopta, omulīga un mājīga industriālas pilsētas seja ar jaunām modernām būvēm, ielām, mazām arhitektūras formām, skulpturāliem veidojumiem, respektējot ainavisko vidi un tās kvalitātes.

 

 

Valmiera ir industriāla un rūpnieciska pilsēta – Vidzemes biznesa centrs, jo te atrodas vairums Vidzemes lielāko uzņēmumu. Jau kopš 20.gadsimta sākuma Valmierā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona un arī valsts ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, kas ir atpazīstami arī ārpus valsts robežām. Valmieras uzņēmumi ir lielākie darba devēji reģionā, nodarbinot ne tikai pilsētas, bet arī reģiona iedzīvotājus.

Valmieras pilsētas pašvaldība pamatoti lepojas un maksimāli cenšas atbalstīt pilsētā esošos uzņēmumus, kas ir gan lielākie darba devēji, gan nodokļu maksātāji. Pašvaldība nemitīgi strādā pie labvēlīgu apstākļu radīšanas jaunu uzņēmumu ar palielinātu pievienoto vērtību attīstības. 2007.gadā izveidots Valmieras Biznesa un Inovāciju inkubators. Inkubatora būtība ir dot iespēju jaunajiem uzņēmējiem sākt patstāvīgu komercdarbību, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Inkubatorā tiek attīstīta uzņēmējdarbība informācijas tehnoloģiju, elektronikas, mašīnbūves projektēšanas, aparātbūves un plaša pielietojuma dizaina sfērā. Pašlaik inkubatorā darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumi. 2009.gadā tiks uzsākta jaunas Biznesa un inovāciju inkubatora ražošanas un biroja ēkas būvniecība, kurā 2010.gada nogalē darbību varēs uzsākt vēl 30 jaunie komersanti.

 

 

AS Valmieras Stikla šķiedra (Vācija) (stikla šķiedras un stikla šķiedras izstrādājumi)

Valmiera - Andren Ltd (Latvijas - Zviedrijas kopuzņēmums) (tvertnes, caurules un citas iekārtas agresīvu šķidrumu glabāšanai);

Culimeta Baltics SIA (vītnes un faktūras, stikla šķiedras izstrādājumi)

 

AS „Valmieras Piens” (piena pārstrāde, piena produktu ražošana);
 

Metālapstrāde
Valtanks Ltd (Zviedrija) (pazemes rezervuāri, tvertnes, tehnoloģiskās šahtas u.c.);

Valpro SIA (degvielas metāla kārbas, ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēsības aparātu čaulas u.c. metāla izstrādājumi).  
 

Mēbeļu ražošana
Valmieras mēbeles SIA (mēbeļu un mēbeļu furnitūras ražošana).

 

V.L.T. SIA (olu palikņi un kastes);

AGA (gāzes, gāzu maisījumi).

 

 

 

Dzīves kvalitāti pilsētā veido dabas pamatnes un rekreācijas resursu un cilvēka darbības rezultātā radīto pilsētvides elementu – inženiertehniskās infrastruktūras, apbūves u.c. mijiedarbība. Pieejamā infrastruktūra un teritoriālais novietojums Valmierai sniedz visas iespējas par kļūt par nozīmīgu Ziemeļaustrumu autoceļu krustpunktu un dzelzceļa mezglu, kā arī iespējas piesaistīt apkārtējā reģiona intelektuālo potenciālu.

 

• Brīvas teritorijas un telpas jaunas uzņēmējdarbības izveidošanai;

• Konsultācijas un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai; 
• Izglītības un apmācību bāzes;
• Profesionālu un motivētu darbaspēku; 
• Pētniecības iespējas.

 

Valmieras pilsētā tiek nodrošināta kvalitatīva un moderna inženiertehniskā infrastruktūras pieejamība – elektroenerģija, dabas gāze, ūdensapgāde, siltumapgāde, transporta un ielu infrastruktūra, dzelzceļš. Plaši attīstīta tirdzniecības un pakalpojumu infrastruktūra.

Pilsētas izdevīgais novietojums Vidzemes reģionā, reģionālo institūciju centru izvietojums Valmierā, kā arī daudzpusīgā un kvalitatīvā sporta infrastruktūra (divas nacionālas nozīmes slēgtas un atklāta tipa sporta būves), attīstīta kultūras iestāžu infrastruktūra (Kultūras centrs, reģionā vienīgais drāmas teātris, muzejs, pašdarbības kolektīvi), kā arī  pieejamie augsti kvalificētie veselības aprūpes pakalpojumi, nodrošina labvēlīgas dzīves vides nosacījumus.

Valmierā tiek organizēti daudzveidīgi, regulāri kultūras un izklaides pasākumi, koncerti, kas pieejami dažāda vecuma valmieriešiem, bagātina klausītāju un skatītāju pieredzi, rada pozitīvu attieksmi pret sevi, sabiedrību un kultūras vērtībām. Valmieras pasākumus bieži apmeklē arī citu Vidzemes pilsētu iedzīvotāji, novērtējot to mākslinieciski augstvērtīgo līmeni. Pēdējos gados Valmiera nepārprotami apliecina sevi kā Vidzemes sporta pasākumu galvaspilsēta. Valmierā notiek ne tikai valsts, bet arī Eiropas mēroga sporta pasākumi (2009.gadā – Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm).

Valmiera aktīvi pozicionēšanas sevi kā pievilcīgu investīciju galamērķi, atjaunojot savu tehnisko un inženieru infrastruktūras (ceļu, ūdens, kanalizācijas un apkures sistēmas) un rūpnieciskajām teritorijām. Pēdējo piecu gadu laikā Valmieras pilsētas pašvaldība ik gadu iegulda 3 -5 miljonus latu infrastruktūras (ielu un apakšzemes komunikāciju) sakārtošanā pilsētā. 2009.-2011.gadā Valmierā šādiem projektiem investēs 15 670 104 latus (85% ERAF līdzfinansējums).

Ņemot vērā plašo izglītības iestāžu tīklu, ik gadu liela uzmanība tiek pievērsta to labiekārtošanai un modernizēšanai. 2009.-2011.gadā izglītības infrastruktūras attīstības projektiem tiks izlietoti 1 738 818 lati. 2009.-2011.gadā Valmieras pilsētas pašvaldības namu siltumnoturības uzlabošanā plānots ieguldīts ~2,8miljonus latu.

Valmierā ir aptuveni 22 000 nodarbināto, no kuriem lielākā daļa nodarbojas ar rūpniecībā - 23%, tā kā attīstīta ir arī tirdzniecība, tad šajā nozarē nodarbināti 17,7% valmieriešu.

Valmieras pilsētā ir ērta sabiedriskā transporta kustība, kas nodrošina iedzīvotāju pārvietošanos pilsētas robežās un nokļūšanu pieguļošajās administratīvajās teritorijās. Nodrošināta arī ērta starppilsētu satiksme gan ar autobusu, gan vilcienu. Tas ir pozitīvs faktors un labvēlīgs nosacījums darbaspēka mobilitātei pilsētā un reģionā.

 

 

Valmieras pilsētā tiek nodrošināta pilna cikla izglītība- no pirmsskolas līdz mūžizglītībai. Valmiera dod iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību 10 pirmsskolas izglītības iestādēs, 2 pamatskolās, 6 vidējās izglītības iestādēs, 3 profesionālās izglītības iestādēs, 5 ārpusskolas izglītības iestādēs, specializētajā izglītības iestādē – Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā - attīstības centrā, Vidzemes Augstskolā, Vidzemes Mūžziglītības centrā.

Valmierieši lepojas ar izglītības iestāžu kvalitāti un bērnu drošību tajās, kā arī ar izglītības iestāžu mācību rezultātiem valsts mērogā, kā rezultātā pilsētas izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto arī reģiona iedzīvotāji. Pilsētas pašvaldība aktīvi strādā, lai ne tikai saglabātu visu līmeņu izglītības iestādes, bet katru gadu plānveidīgi iegulda līdzekļus iestāžu attīstībā.

Pilsēta var lepoties ar savu augstākās izglītības iestādi – Vidzemes Augstskolu (ViA), kas piedāvā gan bakalaura, gan maģistra līmeņa programmas. Vidzemes Augstskolai ir būtiska loma pilsētas attīstības veicināšanā, jo daudz studentu arī no citiem rajoniem pēc absolvēšanas paliek dzīvot un strādāt Valmierā.

Vidzemes Augstskola piedāvā kvalitatīvas un elastīgas studiju programmas, kurās līdzsvarota teorija un prakse. Kursi ir pielāgoti pašreizējām vajadzībām un darba tirgus prasībām.

Valmierā veiksmīgi strādā Vidzemes profesionālās izglītības centrs (VPIC), kas ir Latvijas Vācijas kopprojekts un sāka savu darbību 2001.gadā. VPIC tika izveidots Vācijas Federatīvās Republikas valdības palīdzības programmas „Transform” ietvaros.

 

 

Valmieras pilsētai ir 7 oficiālas sadraudzības pilsētas: Giterslo/Gütersloh apgabals un Halles pilsēta (Vestf./Westf.) (Vācija), Solna (Zviedrija), Vīlande/Viljandi (Igaunija), Hoje-Tāstrupa/Høje-Taastrup (Dānija), Pleskava (Krievija), Zdunska Vola/ Zdunska Vola (Polija), Borisova (Baltkrievijā). Aktīvākā un ilgstošākā sadarbība 18 gadu garumā izveidojusies starp Giterslo apgabalu (Vācijā). Prioritārās jomas ir uzņēmējdarbība, izglītība, kultūra, sociālā palīdzība.